Kas notiek ar cilvēku, kurš izvēlas uzsākt jaunas attiecības un precēties vēlreiz?

Šajā un arī citos rakstos nekas nav domāts personiski par kādu konkrētu cilvēku. Es centīšos rakstīt pēc iespējas vispārīgi. Protams, šī iemesla dēļ var palikt nepieminēts kāds aspekts, var būt palaists garām kāds fakts, kas var būtiski ietekmēt situāciju kādā konkrētā gadījumā. Tāpēc katram ir jāvērtē sava situācija individuāli.
Vispirms noskaidrosim, ko nozīmē precēties. Šajā gadījumā es ar to domāju jebkuras pretējā dzimuma cilvēku attiecības, kas vērstas uz dzimtas turpināšanu. Pat gadījumā, ja seksuālā sakarā tiek izmantota kontracepcija, tas attiecas uz dzimtas turpināšanu, jo pati darbība, lai gan nepareizi izmantota, ir dzimtas turpināšanas instinkta piepildījums.
Protams, precēšanās ne vienmēr ir saistītas ar formālu procesu kur nu vēl ar laulību baznīcā. Un ir arī zināma nozīme - kurā baznīcā laulība tiek veikta. Taču es aicinu visus nemānīt sevi un necensties aizbildināties, ka laulība ir spēkā tikai tad, ja tā ir apstiprināta kādā institūcijā. Nē, laulība faktiski ir pāra savstarpēja vārdiska vai bezvārdu deklarācija, kas ietver kopdzīvi vai vismaz intīmas attiecības. Attiecībā uz terminu 'kopdzīve' vienīgais izņēmums ir 'kā brālim ar māsu', t.i. bez intīmajām attiecībām.
T'ātad laulība pēc būtības ir attiecības mūža garumā. Tā nebeidzas un nepāriet. Tā neiet mazumā. Reiz uzsākta tā turpinās, kamēr vien abi laulātie ir dzīvi. Tāds ir laulību solījums, un laulātie to paši brīvprātīgi apņemas. Principā tas attiecināms uz kārtīgi noslēgtu laulību, nevis uz gadījuma attiecībām, taču, ja gadījuma attiecību rezultātā ir radies bērns, arī tādas attiecības būtu jāuzskata par laulāto attiecībām. Varbūt vienīgi ar izņēmumu, ja dzimumattiecības bijušas vardarbīgas, t.i. un vienas puses negribētas, vai arī ja vismaz viena puse nav bijusi pilngadīga, t.i. nav bijusi spējīga patstāvīgi pilnvērtīgi izvērtēt sekas. Nereģistrētas laulības gadījumā, kuras rezultātā ir radies bērns, laulību solījums ir bezvārdu taisnīga apņemšanās rūpēties par bērnu materiāli, morāli un garīgi. Tas nozīmē rūpēties, lai tiktu ievērotas bērna tiesības dzīvot ar bioloģiskajiem vecākiem normālā ģimenē. No tā izriet arī, ka jebkurš uz dzimtas turpināšanu vērsts akts ietver solījumu par to rūpēties.
Kas tad notiek, kad cilvēki pārtrauc attiecības? To ir pieņemts saukt par šķiršanos. Tas skan tik vienkārši - esmu izšķīries. Būtībā tas nozīmē, ka ir pārtrauktas seksuālās attiecības, bet laulība turpinās. Ja neuzticīga ir kļuvusi viena puse, tad pastāv liela iespēja attiecības atjaunot, ja šī puse attopas. Ja neuzticīgas ir abas puses, tad šī iespēja ir daudz mazāka, tomēr nav neiespējama. Tāpēc vienas puses neuzticības gadījumā otrai pusei kļūt neuzticīgai nav pamatots iemesls, jo laulības pārkāpšana jebkurā gadījumā ir grēks, tā nes smagas sekas. Ja laulība notikusi katoļu Baznīcā, tā nekad netiek šķirta, un tas nozīmē, ka laulātie, kas kļuvuši neuzticīgi, dzīvo grēkā un tāpēc nevar saņemt Komūniju. Turklāt, ja ar šādu neuzticīgu personu kopdzīvi uzsāk trešā persona, arī tā akceptē šo grēku un arī nevar saņemt Dievgalda sakramentu. Šis faktors varbūt daudziem nešķitīs būtisks, taču tas ilustrē vispārēju principu: Grēks jeb netaisnība cilvēku pilnībā šķir no Dieva.
Kaut arī cilvēkam attiecības ar Dievu var nešķist būtiskas, un varbūt arī Dievgalds jeb Komūnija var nešķist vitāli nepieciešama, šīs nesakārtotās attiecības parasti turpina graut cilvēka dzīvi, ieviešot nekārtību arī citos dzīves aspektos. Tādējādi pat ticīgs un praktizējošs kristietis var ātri vien kļūt faktiski par pagānu, jo viņu neuztur Dieva svētdarošā žēlastība, ko viņš varētu saņemt caur sakramentiem.
Ko gan var darīt cilvēks, kura laulība ir izjukusi? Pirmā iespēja ir nepasliktināt situāciju un neuzsākt jaunas attiecības. Tas nozīmē - lai cik tas sākotnēji varētu šķist grūti, dzīvot šķīstībā. Otrā iespēja ir censties atjaunot attiecības. Tas var būt saistīts ar dzīvesveida vai principu maiņu, varbūt ir nepieciešama piedošana vai pazemība. Bet var būt arī, ka viss ir atkarīgs tikai no otras puses. Tad mēs par šo cilvēku varam tikai lūgties.